I.G. piezīmju blociņš

emuāri, konspekti u.c.- varbūt kādam noder
Šodien visticamāk ir 25.jūnijs: Maiga, Milija
Rītdien: Inguna, Inguns, Ausma, Ausmis

Ubuntu Linux- plašai lietošanai piemērotākā operētājsistēma Debian Linux- universāla operētājsistēma Debian/Ubuntu Linux System Administration Tutorials,Howtos,Tips Linux Magazine- APP tēmas žurnāls Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija LU Linux Centrs Latvijas Universitāte LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Open Source Observatory and Repository news

jeb:                               
Docendo discimus
  /mācot mācamies/

 
..: Sākums | Meklētājs    Emuāra arhīvs | Par ko stāstiņš | Konspekti | Studentiem | Saites | Foto :..
Imants Gorbāns  

 

Emuēto vienumu
daudzumi:
 
Mega domas
Citas domas
Blēņu stāsti

 
I.G. emuāra RSS barotne

 

Nākamajā apmeklējumā
iesāknēties ar
kūciņu uz:
 
sākumlappusi
emuāra arhīvu
fotolappusi
 
Daži Francijas iespaidi - 2011
Lai cik dīvaini ta snebūtu, tikko kārtējo reizi biju Francijā. Kā vienmēr, Francija nevar nepatikt. Šoreiz konsultēju kādu ES projektu IT jautājumos, un pie viena kā buvēšanās amatieris apmeklēju ekoloģiskās celtniecības izstādi Grenoblē, par ko arī lielākoties ir komentārs. Citādi interesanti bija pirmo reizi braukt ar TGV (Train à Grande Vitesse) - 200...300 km/h, kā arī uzzināt, ka Lionas apkārtnē kopš decembra sniega nav bijis nokrišņu (vēl aprīlī!), un kalnos maz sniega, bet izdīgusī zāle jau pavasarī izskatās tāda izkaltusi.
 
Komplektā ar kalnu ielejas neventilēšanos un smogu, ko varēja just jau aprīļa vidū, tikai ar šausmām varu iztēloties viņus vasarā, kad vēl klāt nāk vāciešu un ziemeļeiropas autoceļotāju radītie sastrēgumi, cenšoties nez kādēļ nokļūt līdz Vidusjūrai tieši sēžot nedēļu pārkarsušā mašīnā apvidū, kur mēnešiem nav bijis lietus. Laipni lūgti globālajā sasilšanā!

Lai vairotu optimismu par rietumu pasaules bezgala augsto tehnikas līmeni, viesnīcā Valensijā (Valence Villa) jau pirmajā dienā iesprūdām liftā. Citādi mīļa viesnīciņa, kā senās franču filmās, pēc pusstundas ugunsdzēsēji mūs izlaida, dežurējošais francūzis bija ļoti patīkams jaunietis un manu sašutumu ātri nomierināja ar glāzi laba viskija uz viesnīcas rēkin, līdz ar ko visi atkal bijām laimīgi, tikai ar to liftu es tur vairāk nebraucu.

Es neesmu liels restorānu cienītājs, jo uzskatu to par nelietderīgu patēriņu, bet nu izbraukumos sanāk uz tiem aiziet biežāk kā Rīgā, kruts tur viņiem skaitās pasaulslavenās kulināres, žurnālu zvaigznse Anne Sophie restorāns PicBisro, apmēram Mārtiņa Rītiņa stils un cenas, vismaz godam patērējām komandējuma naudu. Vispār viņiem tur dārga pārtika, neraugoties uz efektīvo ķīmizēto tās ražošanu, algas gan arī atšķiras ap 8 reizes.

Celtniecības izstādē atklājās, ka tur viņiem saražoti visādi jokaini ekoloģiskās būvniecības materiāli, tikai francūži ne visai steidzas tos liet, kaut daži pozitīvi piemēri ir. Izrādās, siltumizolāciju var veidot gan no makulatūras vates, vīna pudeļu korķiem, salmiem, pat cāļu un vistu spalvām, skat. foto galeriju =>>. Ekoloģiskās celtniecības izstādē AlpExpo Grenoblē citastarp demonstrēja elektromobiļu uzpildes staciju, es gan mazliet nesaprotu šo virzienu, jo Eiropā jau tagad trūkst elektroenerģijas. Vēl lielāks vājprāts bija tikai nākotnes ierīce: ar pulti vadāms pods/bidē ar automatizētu visa mazgāšanu.

Izstādē, protams, bija arī jēdzīgas un labas lietas, piemēram, moderni daudzslāņu logi, pareizas ēku siltināšanas piemēri (ja viņi tur dienvidos nesiltina, tad vasarā uz kondicionieriem tērē tikpat, cik mēs ziemā uz apkuri). Salmu siltumizolācijas sienas jāliek ne pa jokam biezas, bet salmiem jābūt ļoti, ļoti sapresētiem, tad tie praktiski nedeg, tikai gruzd un peles arī tādos nedzīvojot. Pasīvajām mājām ļoti biezs siltinājuma slānis sanāk, izmaksas ceļot par vismaz 30% augstākas, bet ekspluatācijā tas atmaksājas. Ja vēl uzceļ no ekoloģiskiem materiāliem, turklāt tādiem, kuru ražošanā tērēts maz enerģijas, tad globālās sasilšanas apokaliptiskajā kontekstā būtu darīts pareizi, ja vien vairs var ko glābt, jo masas noticēs tikai tad, kad tiešām būs par vēlu.

Man kā cilvēkam, kas kopš 15 gadu vecuma ir strādājis vasarās par galdnieku-namdari (līdz 23 g. vecumam un atkal pirms dažiem gadiem to atsākot savā dačā), pārsteidza franču namdaru paviršiba - sparugas dēlu savienojumos, neprecizi nozāgēts utt., tomēr tajā visā kvalitātes vieglajā interpretācijā bija arī daudz labu ideju, piemēram, lai baļķi neplaisātu (soliņā, galdā), baļķī tiek no gala iesista salocīta metāla lente.

Patīkami pārsteidza Neapoles celtniecības koledžas pagalms pie parādes durvīm, koledža specializējas ekoloģiskajā būvniecībā un tīšam nepļauj pagalmu - lai aug dabiskā vide, nez vai tā varētu Vācijā un Ventspilī, bet nu man ir stāsts par to, kāpēc es reti pļauju savu pagalmu un dārzu skat. franču pareizo pagalmu =>>. Nav jēgas mocīt dabu bez būtiskas utilitāras vajadzības - lai aug zāle, kaut kādas pļavu puķes, kamēr vien nepārvēršas par brikšņiem, tad tomēr laikam ir jāpļauj.

Valensijā mani pārsteidza skatu platforma, kurā uz māju jumtiem mētājās pudeles. Jokainākais ir tas, ka pirms apmēram 10 gadiem es te laikam, varbūt, ļoti iespējams, vai arī citādi biju un arī tad uz tiem jumtiem bija tāpat samētātas pudeles, nevaru tikai momentā atrast veco bildi (Deja Vu?), varbūt kāds, ar ko kopā braukājām senāk atceras to vietu un ir saglabājis 10 g. vecu bildi? skat. jumtus =>>, vai arī man rādās, kā tas kādreiz bija Bordo, kad svešā pilsētā zināju, kas būs aiz stūra (tur gan to varēja skaidrot ar telepātiju, jo Bordo mani gaidīja cilvēks, kas niknojās par kavēšanos).

Mājā, kurā kādu laiku Valence Villa dzīvojis Napoleons, atrodas Bonaparta restorāns, tas izrādījās labs un 2x lētāks par iepriekšējās dienas pasaulslavenās kulināres bistro.

Visbeidzot jāpiemin kārtējā franču demonstrācija, par laimi tas šoreiz nebija transportstrādnieku streiks (tāda dēļ es pirms 15 gadiem visu nakti kājām gāju no Elizejas laukiem līdz 13. Tehniskās Universitētes rajonam, kurā toreiz bija viesnīca (ja kas, toreiz sanāca kolosāla nakts ar dažādu rasu cilvēkiem, kas dejoja uz viskija bāra letes un dziedāja Edītes Piafas dziesmas, un visai lielā ķēmā esot bija ļoti draudzīgi pret vientuļu ārzemnieku, kas pūlas noskaidrot, kur atrodas, iedomājieties šo situāciju, piem., Ulbrokā). Škiet, ka šitā demonstrācija pret atomelektrostacijām bija Grenoblē. Ja izslēgtu atomelektrostacijas, pilsētas paliktu tumsā. Tā ir fantāzija, ka iztrūkstošo var saražot citā veidā. Tiem demonstrantiem vajadzētu atslēgt elektrību, lai liek saules baterijas un tad redzēs, kādas sanāk izmaksas - saules un vēja enerģija ir pasaulē dārgākā un iegūstamās jaudas niecīgas (daži % no kopējā, tipiski attīstītās valstīs 30% saraži atmoelektrostacijās, un tikai max 3 % ar sauli un vēju). Streikotāji izskatījās tādi nelaimīgi, bija redzami pensionāri, bijušie panki, daži nozombēti jaunieši un nevienas izglītota cilvēka sejas.

Ekoloģiskā ceļojuma kontekstā dabiskas, ekoloģiski tīras naftas gala produktu iegāde ir arī normāla, tikai benzīns Francijā maksā jau pāri 1,5 Ero, kas gan ir tikai mazliet dārāk kā pie mums, bet viņu algas ir 8 x lielākas... Viņiem kaut kāda mazliet lētākā degvielas saucas Gasoline, bet tā arī nesapratu, tas ir tā kā vairāk benzīns vai vairāk dīzeļdegviela, vietējais teica, ka otrais variants, bet varbūt šoreiz nesapratu.

Pa ceļam mājum Liona gan savukārt man šķita galīgi neinteresanta pilsēta, vienīgais interesantais objekts, kam uzdūrāmies Lionā, bija skulptūra ar plikņiem skat. =>>. Nez kādēļ tas mākslas veidojums likās kaut kur redzēts, tikai nevaru atrast veco bildi, vai arī redzēts pa detaļām...

Atpakaļlidojumā pārsēšanās bija Briselē. Nepietiek ar to, ka tā gan no augšas izskatījās kā ciemats, tās lidosta ir tizlākā lidosta, kādu var iedomāties. nepietiek ar to, ka nav normālu kafejnīcu, mūs Beļģijas aviolīniju 3 neizgulējušās būtnes (2 dāmas un 1 onkulis) uz iekāpšanu apkalpoja tik lēni un haotiski, ka AirBaltic reiss aizkavējās par vismaz 15 minūtēm. Dīvaini, bet nez kādēļ AirBaltic lidmašīnās jūtos drošāk, kā citās, kaut arī tajās izpleni neizsniedz, varēja tač kaut veco D15U nolikt blakus tai rozā vestei;)) Esmu sapratis, ka AirBaltic IR Latvijas lepnums Nr. 1. Redz nu, sanāk, ka par Latviju varu pateikt arī kaut ko labu.
 
[Valid RSS]

    [Sākums] [Meklētājs] [Emuāra arhīvs] [Par ko stāstiņš] [Konspekti] [Praktikums] [Saites] [Foto] [E-pasts]

    © Imants Gorbāns, 2003.- 2009.