I.G. piezīmju blociņš

emuāri, konspekti u.c.- varbūt kādam noder
Šodien visticamāk ir 18.janvāris: Antis, Antons
Rītdien: Alnis, Andulis

Ubuntu Linux- plašai lietošanai piemērotākā operētājsistēma Debian Linux- universāla operētājsistēma Debian/Ubuntu Linux System Administration Tutorials,Howtos,Tips Linux Magazine- APP tēmas žurnāls Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija LU Linux Centrs Latvijas Universitāte LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Open Source Observatory and Repository news

jeb:                               
Docendo discimus
  /mācot mācamies/

 
..: Sākums | Meklētājs    Emuāra arhīvs | Par ko stāstiņš | Konspekti | Studentiem | Saites | Foto :..
Imants Gorbāns  

 

Emuēto vienumu
daudzumi:
 
Mega domas
Citas domas
Blēņu stāsti

 
I.G. emuāra RSS barotne

 

Nākamajā apmeklējumā
iesāknēties ar
kūciņu uz:
 
sākumlappusi
emuāra arhīvu
fotolappusi
 
Skolas informātikas standartu ir iespējams realizēt ar bezmaksas atvērtā pirmkoda programmatūru
IZM atbildes vēstulē LATA norādīts, ka LR IZM visnotaļ atbalsta LATA iniciatīvu par iespēju lietot atvērtā (jeb atklātā) pirmkoda programmatūru informātikas programmā iespēju robežās informēs izglītības iestādes. Un ievērojot augstāk minēto, aicinām vērsties ar priekšlikumu pie izglītības iestāžu dibinātājiem, lai izglītības iestādēs ieviestu atvērtā pirmkoda programmatūru (to var lasīt šeit).

Šobrīd tiek veidoti jauni mācību materiāli latviešu valodā, tomēr ari ar esošajiem materiāliem ir iespējams realizēt skolas informātikas priekšmetu standartus. Skolotāju, metodiķu un skolēnu atbalstam uzskatu par lietderīgu dot nelielu literatūras/ URL sarakstu.
 
Šis ministres prof. Tatjanas Koķes vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas solis ir augstu vērtējams kā pozitīvs pagrieziena punkts sabiedriskā labuma palielināšanā- tas ļaus ne tikai ietaupīt līdzekļus par programmatūras iegādi vai īri, bet arī stimulēs Latvijas IKT nozares attīstību, daļu no līdz šim licencēm tērētās naudas novirzot vietējo IT kompāniju un augstskolu pakalpojumiem, kas atbilst krīzes laika sauklim "nauda paliek ģimenē". Ar prieku jāatzimē, ka Latvija ir uzsākusi virzibu uz multipolāru daudzlīmeņu IKT sabiedribu, kurā vieta ir dažādu izstrādātāju programmatūrai un aparatūrāi, kurā līdzās pierastajiem Microsoft programmproduktiem brīvai kunkurencei pietiekami lielā tirgus daļā tiek lietots arī Ubuntu Linux, OpenOffice.org, Mozilla Firefox, Moodle, Gimp u.c. brivlietojuma atklātā pirmkoda programmatūra (APP), kas atbilst starptautiski vispāratzītajiem atvērtajiem satandartiem un joprojām ir vīrusu brīva.

Ir pamats uzskatīt ka ar esošajiem resursiem- mācību materiāliem latviešu valodā, informātikas priekšmeta standartu, skolotāju kvalifikāciju (tajā ietilpst arī spēja apgūt ko jaunu), skolu informātikas u.c. kabinetu materiālo bāzi ir iespējams Latvijas skolās pāriet uz atklātā pirmkoda programmatūru (APP) testa (tajā skaitā pilotprojektu) režīmā jau ar 2009./2010. m.g., savukārt nākamajam mācību gadam ir paredzams, ka iznāks atbilstoša vienota, mūsdienīga informātikas mācību grāmata un APP lietošana izglītības iestādēs u.c. kļūs par plaši izplatītu izvēli, kas, protams, neizslēdz arī citas skolu un to dibinātāju demokrātiskas izvēles, piemēram, iegādāties Microsoft licences vai pariet uz Apple Mac.

Ieteicamās nozīmīgākās APP versijas: Ubuntu Linux 9.04 vai 8.04 LTS darbstacijas (un servera) operētājsistēma (uz ļoti veciem datoriem - Xubuntu 9.04 vai 8.04 LTS, vai 6.06.2 LTS), OpenOffice.org 3 vai 2.4 biroja programmu pakete.

Tipogrāfiski iespiestas mācību grāmatas, mācību līdzekļi:
  1. Kārlis Veiss. Darbs ar atklātā pirmkoda programmatūru OpenOffice.org. Rīga, Zvaigzne ABC, 2009. ISBN 978-9934-0-0397-4.
Tālāk doti interneta resursi, lejuplādējami materiāli, kurus var izmantot mācību stundās un gatavojoties tām, ieteikt mājas lasīšanai, dot skolēniem CD disku veidā vai pat nepieciešamības gadījumā izdrukāt, kaut gan ergonomiski pareizi iekārtotā darba vietā lasīšana pie mūsdienīga LCD (šķidro kristālu) monitora acis nebojā tāpat kā grāmatu lasīšana.

Mācību materiāli par Linux, OpenOffice.org u.c. APP:
  1. Ievads Ubuntu pasaulē, grāmatiņa (latv. v.) – http://linux.edu.lv/index.php?name=Downloads&get=71, 2007.
  2. Ubuntu Desktop Course 8.04 LTS – Ubuntu Linux darbstacijas materiālu kopas studentam un skolotājam (angļu val. 360 +368 lpp.) –https://wiki.ubuntu.com/Training (https://wiki.ubuntu.com/Training?action=AttachFile&do=view&target=DesktopCourseInstructorGuide804-2.pdf, https://wiki.ubuntu.com/Training?action=AttachFile&do=view&target=DesktopCourseStudentGuide-2.pdf) 2008., 2009.
  3. OpenOffice.org 2 ECDL materiāli (latv. v.) – http://linux.edu.lv/index.php?name=Downloads&get=57, http://www.jrpic.lv/?ID=1650, 2006.
  4. Citi OpenOffice.org materiāli (latv. v.) - http://linux.edu.lv/index.php?name=Downloads&c=23
  5. GIMP v2.4.3. lietotāja rokasgrāmata (latv. v.) – http://linux.edu.lv/index.php?name=Downloads&get=79, 2008.
  6. Programmēšanas valodas Free Pascal dokumentācija (angļu val., der vecie skolas materiāli, kas izdoti latviešu val.)– http://www.freepascal.org/docs.var un instalācija – ftp://ftp.freepascal.org/pub/fpc/dist/2.2.4/i386-linux/deb/fpc_2.2.4-0_all.deb.
  7. Programmēšanas valoda Python (4 brošūras latv. v.) – http://linux.edu.lv/index.php?name=Downloads&c=21, 2006.-2007.
  8. Google tiešsaistes programmatūra (lietošanas vietne un apraksti angļu v.) – http://www.google.com/intl/en/options/
  9. OpenOfice.org 3.1 videomateriāli – http://video.linux.edu.lv/OpenOffice-3.1-nodarbibas/
  10. Vārdnīcu programmatūra – http://stardict.sourceforge.net/ un atbilstošas latviešu-x datubāzes – http://help.open-news.lv/?p=63 (gramatikas pārbaudes rīki ir pieejami, kā OpenOffice.org un Firefox moduļi), kā arī var, protams, izmantot tiešsaistes vārdnīcas: http://www.termini.lv/, http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=2, http://dictionary.tilde.lv/default2.htm.
  11. Izstrādātāju un atklātā pirmkoda kopienas dokumentācija, pamācibas, FAQ, forumi, wiki izstrādātāju mājas lapās: http://www.ubuntu.com, http://ubuntuguide.org, http://www.ubuntu.lv, http://www.openoffice.org u.c.
  12. Citi resursi latviešu valodā: http://linux.edu.lv, http://linux.edu.lv/index.php?name=downloads&c=9, http://linux.edu.lv/index.php?name=Knowledge_Base, http://atveries.lv, http://fs-it.blogspot.com/, http://www.docendodiscimus.lv.
Datortīkla pārvaldība:
  1. Ubuntu Linux darbstaciju un serveru instalēsana (dokumentācija, pamācibas angļu v.) – https://help.ubuntu.com, https://help.ubuntu.com/9.04/installation-guide/i386/index.html, https://help.ubuntu.com/9.04/serverguide/C/index.html, 2004.- 2009.
  2. Xubuntu darbstacijas instalēšana uz vecākiem datoriem (latv. v.) – http://linux.edu.lv/index.php?name=Downloads&get=66, 2006.
  3. E-mācību vide/ platforma jeb mācīšanās vadības sistēma, nepieciešams Ubuntu Linux/ Apache/ PHP/ MySQL (LAMP) vai līdzvērtīgs serveris – http://moodle.org
  4. Blogu/ emuāru sistēmas, noderīgas ātrai skolas mājas lapas izveidei uz LAMP vai līdzvērtīga servera – http://wordpress.org, http://www.joomla.org
  5. Datorklases pārvaldības didaktiska programmatūra iTALC (kā Linux, tā MS Windows datoriem) – http://italc.sourceforge.net/
  6. Skolvadības programmatūra (skolēni, skolotāji, priekšmeti, žurnāls, apmeklējums, kalendārs u.c., iespējama kā servera, tā darbstacijas instalācija) – http://www.schooltool.org
  7. TRK CD datoru "klonēšanai", tajā skaitā tīklā, datoru apkopei – http://trinityhome.org/Home/index.php?wpid=1&front_id=12, cita alternatīva "klonēsanai" – http://clonezilla.org/
Šobrīd aktuālie ES dokumenti, ieteikumi par APP/ FLOSS:
  1. EK rekomendācijas APP iepirkumiem – OSOR Guidelines Public procurement and Open Source Software : http://www.osor.eu/idabc-studies/OSS-procurement-guideline-public-draft-v1%201.pdf (un slaidos http://www.osor.eu/idabc-studies/ghosh-osorguideline-malaga2.pdf), 2008.
  2. ECIS (European Committee for Interoperable Systems) Francijas pētījums par Microsoft nelabvēlīgo ietekmi uz ES: http://www.ecis.eu/documents/Finalversion_Consumerchoicepaper.pdf, 2009.
  3. OSOR.eu - Open Source Observatory and Repository (ES un EK par APP, ES valstu APP ziņas, APP ieviešanas notikumu saraksts) – http://www.osor.eu/news
  4. Europe’s Information Society Thematic portal – http://ec.europa.eu/information_society/
  5. Open Community Response to the EU Ministerial Declaration (par bezmaksas APP jeb FLOSS - Free/Libre/Open Source Software) – http://ec.europa.eu/information_society/activities/egovernment/docs/lisbon_2007/open_community_response.pdf, 2007.
Daži zinātniski pētījumi par APP, kas pieejami internetā:
  1. Economic impact of open source software on innovation and the competitiveness of the Information and Communication Technologies (ICT) sector in the EU, UNU-MERIT Final report – http://ec.europa.eu/enterprise/ict/policy/doc/2006-11-20-flossimpact.pdf 2006.
  2. Goldman R., Gabriel R. P. Innovation Happens Elsewhere. Open source as Business Strategy. San Francisko, Morgan Kaufmann Publishers, 2005; grāmatas interneta versija – http://www.dreamsongs.com/IHE/, 2005.
  3. Al Gillen. The Opportunity for Linux in a New Economy – http://www.linuxfoundation.org/sites/main/files/publications/Linux_in_New_Economy.pdf. IDC, 2009.
  4. Linux Kernel Development – http://www.linuxfoundation.org/publications/linuxkerneldevelopment.php, 2008.
  5. Europe tops global open source survey – http://www.desktoplinux.com/news/NS6638012819.html, 2009.
  6. Binstock A. What’s Next in Software? Žurnāls: InfoWorld.com – http://www.infoworld.com/pdf/special_report/2005/49SRrrDevelop.pdf, 2005.
  7. Open Source Development Labs Desktop Linux Working Group pētījums – http://www.desktoplinux.com/news/NS5481370522.html, 2005.
  8. Storms A. Don’t Trust Your Vendor’s Software Distribution Methodology. Žurnāls: Information Systens Security, janv/febr.2006. – http://findarticles.com/p/articles/mi_hb5868/is_200601/ai_n23808494/
  9. Imants Gorbāns. Promocijas darbs “Izšķirošās IKT izvēles nākamās digitālās dekādes robežšķirtnē Latvijas skolu izglītības politikas veidošanas sistēmā” – https://luis.lanet.lv/pls/pub/wct.doktd?l=1 un http://www.docendodiscimus.lv/sakums1.php?nr=5, 2008.
Internetā, presē par pieredzi, viedokļiem:

IBM izvēli 2001. gadā, ieguldot pasākumā 1 miljardu ASV dolāru. Tieši pēc šī notikuma arī šī emuvienuma autors sāka pastiprināti interesēties par Linux. Šobrīd nozīmīgus finanšu līdzekļus Linux u. c. APP attīstībā ir ieguldījušas vairākas lielās IKT firmas un kompānijas (IBM, Canonical, Novell, Sun, Google, HP, NEC Computers, Oracle u.c.), kā arī daudzu valstu valdības un institūcijas (Somija, Vācija, Portugāle, Francija, Itālija, Spānija, Nīderlande, Igaunija, Austrija, Maķedonija, kā arī Ķīna, Singapūra, Koreja, Baltkrievija, Japāna, ASV, Brazīlija, Indija u. c.) un privātpersonas (miljardieris Mārks Šatlvorts /Mark Shuttleworth/ tieši Ubuntu Linux attīstībai). APP programmatūra tipiski ir brīvi lejuplādējama no izstrādātāja mājas lapas, kā arī http://www.sourceforge.net.

Eiropa ir ne tikai Linux dzimtene, Eiropā šobrīd atrodas 70% APP izstrādātāju. Pēdējos gados, kad strauji aug APP un Linux popularitāte un izplatība arī darbstaciju tirgū, paveras lieliskas iespējas Eiropas IKT industrijai. Ar bezmaksas un brīvlietojuma APP jeb FLOSS saistīto servisu īpatsvars ES uz 2010. gadu varētu sasniegt 32% no visiem IKT servisiem un 4% no ES nacionālā kopprodukta; uz šo brīdi ES investīcijas FLOSS ir 22 miljardi eiro; Eiropā uz APP, tajā skaitā FLOSS attiecas 20,5% no visiem kapitālieguldījumiem programmatūrā (skat. UNU-MERIT – http://ec.europa.eu/enterprise/ict/policy/doc/2006-11-20-flossimpact.pdf).

Ir jāveido uz komplimentaritātes principu, savietojamību, platformneatkarīgiem interneta un e-pārvaldes risinājumiem balstīta IKT politika, lai kopumā kā atvērtu sistēmu veidotu multipolāru daudzlīmeņu IKT sabiedrību.

Autors: Dr.sc.administr. Imants Gorbāns
Raksts atjaunināts 27.08.2009.

P.S. Šī raksta autors interesējas par Linux kopš 2001. gada, nopietni- kopš 2005. gada, bet savos darba un mājas datoros ir pārgājis uz Linux u.c. APP aptuveni pirms 3 gadiem un vairākus gadus pasniedz LU PPF studentiem kursus Tīkla operētājsistēmas III un IV par Linux darbstacijām un serveriem. Sakarā ar ilggadēju pozitīvo pieredzi, uzskatu, ka man ir tiesības un pienākums paust šo viedokli.
 
[Valid RSS]

    [Sākums] [Meklētājs] [Emuāra arhīvs] [Par ko stāstiņš] [Konspekti] [Praktikums] [Saites] [Foto] [E-pasts]

    © Imants Gorbāns, 2003.- 2009.