I.G. piezīmju blociņš

emuāri, konspekti u.c.- varbūt kādam noder
Šodien visticamāk ir 25.jūnijs: Maiga, Milija
Rītdien: Inguna, Inguns, Ausma, Ausmis

Ubuntu Linux- plašai lietošanai piemērotākā operētājsistēma Debian Linux- universāla operētājsistēma Debian/Ubuntu Linux System Administration Tutorials,Howtos,Tips Linux Magazine- APP tēmas žurnāls Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija LU Linux Centrs Latvijas Universitāte LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Open Source Observatory and Repository news

jeb:                               
Docendo discimus
  /mācot mācamies/

 
..: Sākums | Meklētājs    Emuāra arhīvs | Par ko stāstiņš | Konspekti | Studentiem | Saites | Foto :..
Imants Gorbāns  

 

Emuēto vienumu
daudzumi:
 
Mega domas
Citas domas
Blēņu stāsti

 
I.G. emuāra RSS barotne

 

Nākamajā apmeklējumā
iesāknēties ar
kūciņu uz:
 
sākumlappusi
emuāra arhīvu
fotolappusi
 
Ceļā uz multipolāru daudzlīmeņu IKT sabiedrību
Savas zinātniskās, pedagoģiskās un saimnieciskās pozīcijas skaidrošanai esmu ieviesis jaunu jēdzienu: Multipolāra daudzlīmeņu IKT sabiedrība- tā ir uz zināšanām bāzētas ekonomikas sabiedrība, kuras IKT infrastruktūra veidota komplimentāri savienojot dažādu tipu programmatūras, aparatūras, veidojot servisu tīklus atbilstoši indivīdu, dažādu sabiedrības grupu un visas sabiedrības kopumā interesēm.

Ceļš uz multipolaritāti operētājsistēmu segmentā: no MS Windows unipolaritātes, monolopa uz MS Windows + Linux + Mac OS u.c. Biroja progr. segmentā: no MS Office standarta uz ODF (Open Document Format), ko var realizēt kā OpenOffice.org, tā MS Office 2007, Lotus Symphony u.c. Interneta Web 2.0 risinājumos: saglabāt MOODLE, Google tools, Microsoft Live, Wiki lietojumus, bet nacionālie e-pārvaldes un e-mācību risinājumi u.c. jāveido platformneatkarīgi lietotāja/ klienta pusē, un vēlams uz APP risinājumiem servera pusē, kā arī jāparedz plašs aparatūras atbalsts: PC (galda un portatīvie), PDA, SmartPhone, iPhone, NetBooks, Tablet PC u.c. Šo ideju, domu gājiena, pamatojumu izklāsts un priekšlikumi kā DU 51. starptautiskās zinātniskas konferenzes referāta prezentācija ir atrodama šeit lejuplādei .pdf failā.
 
Šobrīd Latvijā ir sākušās būtiskas un nozīmīgas diskusijas, konkrētas rīcības APP ieviešanai, kas ir valsts un katra sabiedrības locekļa interesēs. Skat.: Ministrs E.Zalāns ar Latvijas atvērto tehnoloģiju asociāciju vienojas par sadarbību IKT attīstībā Latvijā, LATA aicina skolās plašāk izmantot atvērtā pirmkoda programmatūru, LU Linux centra ziņas u.c.

No visām IKT tendencēm, izvēlēm galvenā loma darbā ir veltīta atklātā pirmkoda programmatūras (APP) ieviešanas iespējām Latvijas skolās: a) Linux operētājsistēmai (piem, Ubuntu Linux kā Microsoft Windows alternatīva kā darbstacijām, tā serveriem), b) OpenOffice.org biroja programmaturai (Microsoft Office alternatīva), c) Gimp grafiskā programma (Microsoft Paint un Adobe Photoshop alternatīva), d) Moodle e-mācību vide (WebCT alternatīva), e) PHP/MySQL skolvadības interneta risinājumi (Microsoft ASP/MSSQL alternatīva) utt.

Tiešsaistes aptaujā, ko šajā lapā eicu no 12.12.2005.- 28.11.2006., aptuveni 2/3 respondentu bija par APP ieviešanu, turklāt visās respondentu grupās (skolēni, skolotāji, studenti, docētāji, IKT speciālisti, citi) vairāk kā puse ir par APP ieviešanu. Aptuveni puse no tiem, kas atbalsta APP plašāku ieviešanu ir par tūlītēju pilnu pāreju, bet puse- par duālās sāknēšanas sistēmām (vienā datorā ir gan MS Windows, gan Linux) pārejas periodā. Augstais sabiedrības atbalsts APP ir pretrunā ar nelielo APP aktivitāšu skaitu Latvijā, pēc kurām tā ir pirmspēdējā vietā ES. Šobrīd jaunākā informācija par ES valstu APP aktivitātēm atrodama www.osor.eu - Open Source Observatory and Repository vortālā.

Lai analizētu pretstatu starp augsto atbalstu APP un zemo reālo veikumu, tika izmantoti informācijas entropijas aprēķini, kā rezultātā izgaismojās secinājums: ja sabiedrībai būtu jābalso, tad aptuveni vienādas izredzes būtu uzvarēt kā APP, tā vecajai slēgtā pirmkoda programmatūrai; daudz kas būtu atkarīgs no valsts pozīcijas, atbalsta, baumām, nejaušiem faktoriem. Tomēr šis nav referendumam piemērots jautājums, tādēļ jāaplūko arī citi aspekti: ekonomiskie, stratēģiskie, pedagoģiskie.

Ekonomiskie aspekti

Finansiālie faktori: ieviešanas izmaksas, ekspluatācijas izmaksas, noturība, garantijas, atbalsts, plašs pielietojums, daudzslāņainība. Darbā tika veikti jaunāko Microsoft un jaunāko APP produktu ieviešanas ekonomiskie aprēķini, izveidoti modeļi veiktas to Monte-Karlo simulācijas. Par efektīvāko iz uzskatāms modelis, kurā uz jauniepirktiem datoriem, jaunos pasūtījumos pilnībā izmanto tikai APP un veic datortikla administratoru un nedaudz arī lietotāju apmācību. Ārzemju rezultāti (skat. darbu) rāda, ka pārejas periodā var būt novērojams neliels izmaksu paaugstinājums, bet tas atmaksājas vairāku gadu lietošanas periodā. Mani iegūtie rezultāti rāda, ka sakarā ar Latvijas zemajām darba algām, arī pārejas periodā var iztikt bez sadārdzinājuma, savukārt vairāku gadu perspektīvā APP vienmēr maksā lētāk, sniedzot to pašu vai labāku funkcionalitāti, kā Microsoft u.c. SPP.

APP ieviešana un izmantošana kā pēc ārzemju, tā maniem pētījumiem ļauj ietaupīt 100% programmatūras licenču iepirkšanai iztērēto līdzekļu un vairāk kā 50 % kopējo IKT līdzekļu, kas skolas gadījumā ir atkarīgs no datortehnikas iepirkuma un kursu apjoma. Šeit viss ir atkarīgs no tā, kā projektu realizē, cik godīgi, un vai tā vadītāji tiešām vēlas sasniegt pozitīvu rezultātu, ir jāuzmanās no ļaunprātībām, projekts ir jāvada cilvēkiem, kas tam tic un redz jēgu. Nedrīkst pieļaut tādas situācijas, kā kādā lielā pašvaldībā, kur sākotnējā ideja bija APP pilotprojekts 12 skolās, bet realizēts bez kursiem un bez atbalsta- lai tiek paši galā kā grib. Tā ir ļaunprātība- pilotprojektus un jaunā ieviešanu vienmēr realizē ar kursiem un atbalstu. Būtiski ir tas, ka par brīvu ir programmatūra, tās lietošanas tiesības (licences), bet ne cilvēku darbs, kuri vada kursus, veic instalācijas, strādā ar sabiedrību. APP ieviešanas projektu ir iespējams sekmīgi realizēt.

Stratēģiskie aspekti

Stratēģiskie faktori: neatkarība no monopolražotājiem un to neprognozējamās biznesa politikas, Eiropas ražotāju atbalsts, ētiskie argumenti (būtiski samazināt pirātiskās, nelicenzētās programmatūras īpatsvaru), atklātība, „tīkla efekts”, savietojamība, drošība, stabilitāte, jaunieviesumu iespējas, progresa redzējums, nacionālo IT kompāniju atbalsts, pēc iespējas lielākas neatkarības IKT sektorā iegūšana un iespēja pārbaudīt programmatūras pirmkodu un izvērtēt, ko īsti programmatūra datorā dara. Linux nav vīrusu, ir efektīvs ugunsmūris, ir iespēja veidot pielāgotas versijas, piemēram, Latvijas skolu Linux versiju, Latvijas policijas Linux versiju, Latvijas ministriju Linux versiju. Pasaulē šobrīd Linux ir absolūtais līderis serveru segmentā (vairāk kā 50% mazo un vidēju serveru un gandrīz visi lielie, tajā sk. Google), bet darbstaciju segmetā tas ir visstraujāk augošais risinājums , kas šobrīd savā izplatībā apsteidz Apple Mac (aptuveni 7%).

Būtiski ir ievērot atvērtos standartus dokumentu apritē (piemēram, teksta dokumentus veidot .odt formātā), visus risinājumus veidot platformneatkarīgus, lai tos pilnvērtīgi varētu lietot kā no Linux, tā Microsoft Windows, tā Apple Mac OS-X platformām. Būtiski ir arī interneta risinājumus (jaunās skolvadības programmatūras) veidot platformneatkarīgus tā, ka tos var lietos no visām mūsdienīgakjām operētājsistēmām, izmantojot dažādas pārlūkprogrammas, kā arī lietot dažādās mobilajās ierīcēs; pretējā gadījumā tie pēc dažiem gadiem būs jāpārtaisa. Diemžēl daudzi izstrādātāji, kas ir Microsoft sertificēti partneri, veido risinājumus, kas pilnvērtīgi strādā tikai Microsoft Windows XP ar Microsoft Internet Explorer, kas mūsdienās nav pieļaujami, piemēram, DEAC veidotā sistēma login.eklase.lv- “E-klase” (līdzīga situācija vēl nesen bija ar Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, kas 2009.g. jūlijā pateicoties LATA aktivitātēm un ministra Zalāna izpratnei tika salabota).

Pedagoģiskie aspekti

Pedagoģiskie argumenti: stimuls dziļākai datorzinību un programmēšanas apguvei, antipirātisma efekts (ja nevēlies izdot naudu, nezodz no Microsoft, lieto Linux un OpenOffice.org), skola var dot skolēnam programmatūru CD/DVD diskā mājas datoram bez maksas līdzīgi kā dod bibliotēkas grāmatas.

Moodle mācīšanās vadības sistēma jeb e-mācību un e-studiju vide (arī APP) ir būtisks solis uz priekšu izglītības attīstībā un ir ieviešama ne tikai augstskolās, bet arī skolās. Moodle dod iespēju aizvietot daļu mācību grāmatu, papīra pārbaudes darbu materiālu, kā arī dod iespēju palielināt skolēnu patstāvīgā darba īpatsvaru, samazinot skolotāju kontaktstundu skaitu.

Būtu lietderīgi veidot elektroniskās grāmatas, piemēram, Moodle vai Wiki platformā; tam ir nepieciešams atbilstošs valsts uzturēts e-mācību serveris vai daži reģionālie serveri, kā ari skolotāju apmācība. Šim nolūkam būtu jāveido aģentūra tieši IZM pakļautībā, jo neviena cita ministrija nevar izprast skolu vajadzības.

Veidojot valsts un dažādu nozaru politiku, jāņem vērā, ka tuvākajos gados ekonomiski attīstītajās valstīs turpināsies izglītības sistēmas pārveide atbilstoši prasībām, kādas izvirza uz zināšanām bāzētas ekonomikas un zinīguma sabiedrības izveide. Pārmaiņām sabiedrībā ir cēlonis un nosaka pārmaiņu virzienu izglītībā, tādēļ centrā izvirzās IKT integrēšana visā izglītības procesā, dažādos mācību priekšmetos un skolvadībā. Pārmaiņu centrā ir paradigmas maiņa no sabiedrības, tajā skaitā skolēna, kuru māca uz sabiedrību un skolēnu, kas mācās; tas saistīts ar pastiprinātu pievēršanos e-mācībām un e-studijām, jaunām metodiskām un organizatoriskām pieejām, kā arī ar jauno IKT risinājumu komplimentāru ieviešanu.

ES un EK rekomendācijas

EK stingri rekomendē pievērsties APP ieviešanai, ir vairāki EK pētījumi. Viens no IKT attīstības virzieniem ir APP, tajā skaitā GNU/Linux (turpmāk Linux) operētājsistēmas un lietojumprogrammu paketes un atsevišķu lietojumprogrammu tālāka izstrāde, pilnveide, popularizēšana, ieviešana. Eiropa ir ne tikai Linux dzimtene, bet arī nozīmīgākais Linux izstrādātājs šobrīd, Eiropā atrodas 70% APP izstrādātāju. Pēdējos gados, kad strauji aug APP un Linux popularitāte un izplatība arī darbstaciju tirgū, paveras lieliskas iespējas Eiropas IKT industrijai. Ļoti nozīmīgs ir Eiropas Komisijas finansēts pētījums par APP ekonomisko ietekmi uz Eiropas Savienības IKT sektora uz jauninājumiem un konkurētspēju, norādīts ES APP iespējām un prognozēm veltītā pētījumā „Economic impact of open source software on innovation and the competitiveness of the Information and Communication Technologies (ICT) sector in the EU, Final report” (UNU-MERIT, 2006. [47]). Pētījumā izanalizēta dažādu tipu organizāciju pieredze un rezultāti APP ieviešanā, kā arī izanalizētas kopējās Eiropas Savienības (ES) tendences IKT sfērā, tostarp atziņa, ka pāreja uz APP parasti sākotnēji palielina izmaksas, bet atmaksājas ilgākā laika posmā.

APP lielākā daļa aktivitāšu nav nejaušas, bet gan nepieciešamību, vajadzību virzītas., jo mainās lietotāju vajadzības, aparatūra, APP paliek aizvien stabilāka, labāk izplānota. APP ir sava attīstīta darba metodoloģija, kura ir pārvarējusi daudzas 1980-to, 1990-to gadu problēmas, piemēram, dažādu Linux distribūcija nesavietojamība, Unix risinājumu plaģiāti, sadrumstalotība. Ir izveidojies pašregulēties spējīgs izstrādes mehānisms. Idejas, uz kurām balstās APP ir vairākus gadsimtus vecas, un pēdējos gadsimtus aizmirstas sakarā ar kapitālisma attīstības pirmo fāžu citādākajām nostādnēm, bet šodien sadarbības, nenaidīgas sacensības u.c. idejas atgriežas, jo ir kļuvis skaidrs, ka programmatūras izstrādei ļoti palīdz bāze (liels skaits pieredzējušu un modernu risinājumu), kāda ir APP kopienai, kā arī nevar nenovērtēt lielo testētāju skaitu.

Linux kodolu attīsta ne tikai brīvprātīgi entuziasti, bet pēdējos gados jau galvenokārt konkurējoši IT uzņēmumi, tādējādi veidojot kopīgu atvērtu izpētes un izstrādes bāzi, kas totālās kontroles atbalstītājiem var likties neparasti (The Linux Foundation, 2008.). Kā savā APP kā biznesa stratēģijas analīzē min R. Goldman un R. P. Gabriel un citi, ārkārtīgi nozīmīgs ir fakts, ka kopš 2001. gada APP kopienā ieplūst miljardos dolāru vērtējami kompāniju un privātpersonu līdzekļi. Linux u.c. APP uzplaukums sākās ar IBM izvēli 2001.g. ieguldot 1 miljardu $. Šobrīd lielas summas Linux un citas APP attīstībā ir ieguldījušas gandrīz visas lielās IT kompānijas (IBM, Novell, Sun, Google, HP, NEC Computers, Adobe u.c.) un vairākas no tām jau šobrīd gūst no šiem ieguldījumiem peļņu; kā arī APP atbalstu ar savu izvēli un koncepcijām ir devušas daudzu valstu valdības (Vācija, Portugāle, Spānija, Somija, Francija, Itālija, ASV, Igaunija, Tālo Austrumu valstis, Krievija, Baltkrievija u.c.) un privātpersonas (miljardieris Marks Šatlvorts /Mark Shuttleworth/ u.c. UBUNTU Linux attīstībai). Tas norāda, ka APP atbalstītāju un interesentu mērogi ir izauguši no entuziastu grupas līdz vispasaules APP programmētāju kopienai un pēdējos gados – līdz alternatīvam biznesa modelim. Tas ir veicinājis strauju APP, it īpaši Linux attīstību, un šodien Linux ir pilnībā funkcionējoša, stabila, populāra operētājsistēma, kuru lielākajā daļā IKT vajadzību kā alternatīvu var lietot Microsoft Windows vietā. Šogad Google paziņoja par savas Linux operētājsistēmas Chrome OS izlaidi, kura konkurēs ar MS Windows.

Šobrīd aktuāli ir vairāki jauni ES dokumenti par APP, piemēraam, šie divi: a) EK rekomendācijas APP iepirkumiem - OSOR Guidelines Public procurement and Open Source Software: http://www.osor.eu/idabc-studies/OSS-procurement-guideline-public-draft-v1%201.pdf (un slaidos http://www.osor.eu/idabc-studies/ghosh-osorguideline-malaga2.pdf), b) ECIS (European Committee for Interoperable Systems) Francijas pētījums par Microsoft nelabvēlīgo ietekmi uz ES: http://www.ecis.eu/documents/Finalversion_Consumerchoicepaper.pdf.

I. Gorbāna ieteikumi APP ieviešanai skolā ES notiekošo pārmaiņu un ilgstošas ekonomiskās krīzes kontekstā

Veidojot valsts un dažādu nozaru politiku, jāņem vērā, ka tuvākajos gados ekonomiski attīstītajās valstīs turpināsies izglītības sistēmas pārveide atbilstoši prasībām, kādas izvirza uz zināšanām bāzētas ekonomikas un zinīguma sabiedrības izveide. Pārmaiņām sabiedrībā ir cēlonis un nosaka pārmaiņu virzienu izglītībā, tādēļ centrā izvirzās IKT integrēšana visā izglītības procesā, dažādos mācību priekšmetos un skolvadībā. Pārmaiņu centrā ir paradigmas maiņa no sabiedrības, tajā skaitā skolēna, kuru māca uz sabiedrību un skolēnu, kas mācās; tas saistīts ar pastiprinātu pievēršanos e-mācībām un e-studijām, jaunām metodiskām un organizatoriskām pieejām, kā arī ar jauno IKT risinājumu komplimentāru ieviešanu.

Ieteikumi Latvijas sabiedrībai kopumā, ministrijām un valsts iestādēm

1.Iepazīstināt sabiedrību ar Eiropas Savienības direktīvām un pieredzi ar atklātā pirmkoda programmatūras (APP) saistītos jautājumos, un Eiropas Komisijas (EK) pētījumiem un nostādnēm, kā arī citu ES valstu pieredzi APP ieviešanā un pārejā uz APP, tajā skaitā Linux un OpenOffice.org, valsts institūcijās un privātās kompānijās (Vācijas, Francijas, Portugāles, Somijas, Itālijas, Igaunijas u.c. valstu pieredze). Iepazīties ar EK ieteikumiem APP iegādie: “Public procurement and Open Source Software”,. IDABC Dissemination of Good Practice in Using Open Source Software, UNU-MERIT, 2008 .

2.APP, tajā skaitā Linux dod iespēju ar minimāliem ieguldījumiem gūt labu, pat lielu peļņu, tādēļ ir lietderīgi pievērst Latvijas datorfirmu un menedžeru uzmanība šai sfērai, dodot skaidri saprast, ka APP lietojums tiks akceptēts un atbalstīts no valsts puses, nodrošinot valsts pasūtījumus, informatīvo atbalstu un varbūt pat nodokļu atlaides APP kompānijām šo inovāciju ieviešanas posmā. Peļņu gūs kā APP izstrādātāji, tā sistēmu uzturētāji un izplatītāji, un tā būs nauda, kas paliek Latvijā un stimulē vietējo IT kompāniju attīstību, vietējo cilvēku labklājības celšanu un sabiedriskā labuma vairošanu, kam krīzes apstākļos ir stratēģiska nozīme.

3.Ekonomiskās krīzes iniciētais taupības režīms ir inicējis nepieciešamību pārskatīt līdzekļu tērēšanas maksas slēgtā koda programmatūras licenču iegādei. APP jautājuma aktualizācija valsts iestādēs būtu pamats būtiskai, liela apjoma APP ieviešanai skolās, augstskolās un līdz ar to visā sabiedrībā. Iekļaut konkrēti formulētus IKT, tajā skaitā APP jautājumus valsts attīstības stratēģijā, apzinoties, ka šobrīd un turpmākajā desmitgadē Latvijā un Eiropā ir vērojama vairāku pragrammatūras veidu (slēgtā un atvērtā pirmkoda, maksas un brīvlietojuma), tajā skaitā operētājsistēmu komplimentāra līdzāspastāvēšana, tādēļ ir jāveido multipolāra daudzlīmeņu IKT politika.

4.Pamatojot APP izvēli, ir svarīgi pievērst uzmanību APP dotajai iespēja pārbaudīt programmatūras pirmkodu – tātad zināt, ko šī programma datorā īstenībā dara, kas pieaugošā kibernoziegumu un negodprātīgi veidotas programmatūras skaita kontekstā kļūst aizvien aktuālāk. Tas ir nozīmīgi militāriem un ar drošību saistītiem datoriem, valsts iestādēm, kā arī personām, kurām ir nozīmīgs privātums. Turklāt APP operētājsistēma Linux (GNU/Linux) nav vīrusu, Linux tipiski tērē mazāk datora resursu un līdz ar to enerģijas nekā jaunākās Microsoft Windows versijas, un tajā ir iespējams efektīvi administrēt lietotāju tiesības, neļaujot neprasmīgam lietotājam sabojāt sistēmu.

5.Izstrādāt valsts tehniskos standartus, kādiem jāatbilst programmatūrai valsts, pašvaldību iestādēs, tajā skaitā skolās, atbilstoši iestādes profilam un informācijas slepenības līmenim. Standartiem jāatbilst Eiropas Savienības prasībām, tajā skaitā antimonopola likumam un līdz ar to jābūt tādiem, lai tiem atbilstu dažādu ražotāju un tipu programmatūra, ja tā ir pietiekami droša un funkcionāla. Valsts standartiem ir jābūt atvērtajiem standartiem.

6.Publisko pakalpojumu risinājumos centrēties uz pārlūkprogrammā lietojamiem Web 2.0 risinājumiem kā e-pārvaldei, tā e-mācībām un darbam ar publiskajām datu bāzēm, piemēram normatīvo aktu, likumu datu, nodokļu u.c. datu bāzēm. Šādi risinājumi ir jāveido lietotāja datorā no operētājsistēmas neatkarīgi, kas nodrošina komplimentāru dažādu operētājsistēmu līdzās pastāvēšanu un savietojamību un ir antimonopola pasākums. Savukārt šo risinājumu serveriem, vēlams izmantot GNU/Linux un citus APP risinājumus, kas ir populārākie serveru risinājumi kā pasaulē, tā Latvijā.

7.Izglītības un zinātnes ministrija un ISEC APP ieviešanas sākumposmā pamatos var saglabāt skolās esošo informātikas priekšmeta standartu, kurā nav norādīts programmatūras ražotājs, bet gan prasmes un kompetences, kādas skolēnam jāsasniedz, un papildinot to ar mūsdienu IKT aktualitātēm. Vēlāk šie standarti ir jāpārstrādā atbilstoši straujajai IKT attīstībai, piemēram, skolas informātikas kursā ieviešot informātikas praktikumu, izveidojot laboratorijas darbu ciklu ar, piemēram, mobilajām ierīcēm, GPS, multimediju, datormērījumu u.c. ierīcēm un programmatūru. Šādu laboratorijas darbu bāze veidojama līdzīgi kā fizikā un ķīmijā.

8.IZM ISEC izstrādāt eksaminācijas materiālus tā, lai informātikas valsts ieskaiti var kārtot kā ar Microsoft, tā ar citu izstrādātāju – APP (Linux un OpenOffice.org) programmatūru (pēdējo gadu materiāli praktiski tādi jau ir, būtu vēlama tikai atsevišķu jautājumu korekcija). Esošo valsts informātikas priekšmeta standartu jau tūlīt var realizēt ar APP. Tomēr skolas informātikas kursa standarta pilnveide nepieciešama tādēļ, ka tas balstās uz 90-to gadu otrās puses izdejām un no mūsdienu IKT viedokļa ir novecojis.

9.Tā kā informātikas priekšmeta standarta prasības var izpildīt ne tikai ar Microsoft programmatūru, bet arī ar APP, piemēram, Linux, OpenOffice.org, Firefox, turpmāk jauniepirktos datorus skolās piegādāt tikai ar šo APP, tādējādi ekonomējot valsts un pašvaldību finansu līdzekļus kā par programmām, tā antivīrusa programmatūru. Tas neizslēdz skolas tiesības par saviem līdzekļiem iepirkt citu programmatūru. Pašvaldibās, kurās ir jāpagarina licenču īre par maksas programmatūru, ir jāpārtrauc licenču īre un jāpāriet uz atklātā pirmkoda bezmaksas programmatūru.

10.Bezmaksas atklātā pirmkoda programmatūras (APP) lietojums skolās dos iespēju skolēniem dot bezmaksas programmatūru mājas datoram (mājas darvu izpildei. Dalībai e-mācibās MOODLE serveros) CD/DVD diskos līdzīgi kā skola dod bez maksas bibliotēkas grāmatas.

11.Šobrīd ir vērojams augsts sabiedrības atbalsts APP ieviešanai, bet nav tūlītējas gatavības pāriet uz APP, jo trūkst zināšanu un dominē skatīšanās, ko lieto citi. Būtu lietderīgi dibināt APP ieviešanas valsts aģentūru vai atvērto tehnoloģiju valsts aģentūru, kas sniegtu atbalstu valsts un pašvaldību iestādēm un privātajam biznesam kā informācijas, tā ieteikumu un kursu veidā. Šai aģentūrai būtu lietderīgi sadarboties ar jau esošajām APP organizācijām, piemēram, LU Linux centru un LATA.

12.Sakarā ar lielajiem nelicenzētas, pirātiskas programmatūras lietošanas apmēriem Latvijā, aktivizēt cīņu ar šīm parādībām un BSA darbu, vienlaikus sabiedrību informējot par APP bezmaksas programmatūras kā alternatīvas iespējām.

13.Ar augstskolu mācību programmu akreditācijas mehānisma palīdzību veicināt APP aktīvāku iekļaušanu augstskolu mācību programmās. Palielinot budžeta vietu skaitu un stipendijas, stimulēt jauniešus apgūt datortīklu un datorsistēmu administratoru, programmētāju un informātikas skolotāju specialitātes, vairāk atvieglojumu paredzot studijām tajās studiju programmās, kuru A vai B daļā ir iekļauti studiju kursi ar teorētisku un praktisku Linux u.c. APP apguvi.

14.2000., 2003. gadā Latvija ieņēma vienu no pēdējām vietām Eiropā pēc skolu un mājsaimniecību nodrošinājuma ar datoriem, kas ir cieši saistīts ar iekšējo kopproduktu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas, tas traucēja Latvijā realizēt uz IKT bāzētas reformas. Savukārt 2006., 2007. gada dati norāda uz strauju situācijas uzlabošanos, piemēram, Latvijas interneta lietotāju skaita pieaugums 2000.- 2007. gadā par 614%, ir otrs lielākais pieaugums Eiropā. Pēdējos dažos gados Latvijā ir strauji audzis interneta lietotāju skaits un 2007. gada decembrī 47% iedzīvotāju bija interneta lietotāji (ES vidēji 56%), kas ir pietiekama bāze lielu IKT projektu realizēšanai. APP ieviešana ir būtisks līdzekļu ekonomijas avots, kas ļautu palielināt datoru skaitu sabiedrībā. Būtu lietderīgi arī samazināt ievedmuitu visu veidu (arī lietotu) datoru ievešanai Latvijā.

Ieteikumi izglītības iestāžu vadītājiem un skolotājiem

1.Latvijā ir ejams tāls ceļš līdz plašam e-mācību un e-pārvaldes lietojumam, skolotājiem uztveramai vīzijai par zinātīguma sabiedrību, tomēr nedrīkst pasaulē un ES aktuālos uz IKT dziļu integrēšanu mācību procesā virzītos izglītības pārmaiņu procesus aizvietot un sevi apmānīt ar runām par citiem, vienkāršāk un lētāk realizējamiem – tikai humanitāriem pārmaiņu procesiem.

2.Līdz ar to informātikas priekšmeta standarta prasības var izpildīt ne tikai ar Microsoft programmatūru, bet arī ar APP, piemēram, Linux, OpenOffice.org, Firefox, Gimp, Moodle u.c. Skola var izvēlēties visās vai daļā datorklašu pāriet uz šo APP, ejot soli priekšā sabiedrībai, ja skolas informātikas skolotāju kvalifikācija to atļauj; tomēr tad ir laikus jāseko līdzi, lai visi valsts ieskaites informātikā jautājumi ir izpildāmi ar APP bez pārpratumiem.

3.Šī brīža situācijā, kamēr Latvijas sabiedrībā nenotiek plašas APP aktivitātes, ieteicams skolas IKT kursu veidot pēc proporcionalitātes principa: tajā APP jāapgūst tādā apjomā, cik liels ir APP vidējais lietojums Eiropas Savienībā, tātad vismaz 10... 30% skolas informātikas cikla priekšmetos būtu jāvelta APP. Informātikas programmā vairākām programmatūras kategorijām (teksta apstrāde, rastru grafika, utt.) ir atvēlēts laiks diviem cikliem – pamatskolā un vidusskolā. Parasti skolotāji otrajā ciklā, vidusskolā atkārto iepriekš mācīto, tikai mazliet to padziļinot. Ja tomēr skolā pagaidām nenotiek pilna pāreja uz APP, tad vismaz vidusskolas klasēs darbam ar APP jāvelta vismaz 50% no atvēlētā laika (tas būtu 20-25% no kopējā laika).

4.Paralēli jāvirza pilotprojekti, kas parāda pilnas pārejas uz APP (Linux + OpenOffice.org u.c.) iespējamību, lietderību, ekonomisko efektivitāti.

5.Ja sabiedrībā joprojām izplatītākā ir Microsoft programmatūra un pāreja uz APP notiek lēnām, bet skolai skolēns ir jāgatavo dzīvei, tad šim brīdim optimālākais risinājums ir divējādās sāknēšanas sistēmas (dualboot) – vienā datorā dažādās cietā diska daļās ir kā Microsoft Windows, tā Linux operētājsistēmas, tādējādi realizējot multipolāras daudzlīmeņu IKT sabiedrības sagatavošanas ideju. Tomēr visefektīvākais krīzes apstākļos būtu radikālākais risinājums – pilna skolu pāreja uz APP.

6.Jāsekmē virzība uz aizvien plašāku, mācību procesā integrētu e-mācību izmantošanu, kā tehnisko risinājumu izvēloties ES un Latvijā populārāko APP un bezmaksas mācīšanās vadības sistēmu MOODLE. E-mācību risinājumi ir internetā bāzēti un nav atkarīgi no lietotāja operētājsistēmas. Skolai piemērotākais e-mācību realizācijas veids ir ar miksētām metodēm (e-mācības pilnībā neaivieto mācibu procesu klasē, bet to papildina, it īpaši mājas darbos, mājas lasīšanā, ārpusstundu aktivitātēs, projektu izstrādē, virtuālā grupu darbā).

7.Skolotājam IKT laikmetā jābūt spējai organizēt sevi nepārtrauktam pašizglītības procesam, sasniedzot mūsdienīgas IKT zināšanas un prasmes. Jāveicina skolotāju pieteikšanās IKT kursiem, tādi tiek piedāvāti skolotāju tālākizglītības kursu programmās jau šobrīd; tajā skaitā šobrīd aktuāli ir apgūt Linux, OpenOffice.org, Gimp u.c. APP.

2009. gada 12. maijā, papildināts 10. jūlijā
Dr. sc. administr. Imants Gorbāns
 
Raksta galvenās idejas ir publicētas:
Imants Gorbāns. "Ceļā uz multipolāru IKT sabiedrību", DU 51. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums, 2009. (iespiešanā); Oļehnovičs D., sast. Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. Abstracts of the 51st International Scientific Conference of Daugavpils University, 2009.
Imants Gorbāns. "Atklātā pirmkoda programmatūras lietojums Latvijā starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu kontekstā". LU 66. konf. krājums „Latvijas Universitātes raksti. Izglītības vadība, 749. sējums”, 2009.
Imants Gorbāns, promocijas darbs "Izšķirošās IKT izvēles nākamās digitālās dekādes robežšķirtnē Latvijas skolu izglītības politikas veidošanas sistēmā", LU, 2008. un daļēji arī kopsavilkumā, 2008.
Imants Gorbāns. "Atklātā pirmkoda programmatūras ieviešanas iespēju vērtēšana Latvijas skolās no ekonomiskā un stratēģiskā viedokļa". LPA konferences sekcijas „Pedagoģija: teorija un prakse” krājums, 2007.
Imants Gorbans, "Possibilities of Implementing Open Source Software in the Study Process", ATEE Spring University konferences krājums „Quality Education for Quality Teaching”, 2006.
u.c.

Raksta licence: Lietot maksimāla sabiedriskā labuma iegūšanai, bet atsauce uz autoru, atbilstošo publikāciju un šo blogu ir obligāta.
 
[Valid RSS]

    [Sākums] [Meklētājs] [Emuāra arhīvs] [Par ko stāstiņš] [Konspekti] [Praktikums] [Saites] [Foto] [E-pasts]

    © Imants Gorbāns, 2003.- 2009.