 Poēma Nr. 929 Kamēr sapnis akli peldēja pa izpostītām cerībām,
Kosmoss sāpīgi suloja par pievilto mīlu,
Tava gaisma tika lēni izdzīta no noslēgtiem cilvēkiem,
Un debesis negulēja.
Autors: Pusvadītāju dzejnieks RCA-301, 1960. g Šis ir viens no labākajiem pirmo datoru ģenerētajiem dzejoļiem. Tā kā lielus uzdevumus tā laika datori veikt nespēja, piemēram, sarakstīt fizikas mācibu grāmatu, tad tika nolemts rakstīt dzeju. Dzejai būtibā lielu vārdu krājumu nevajag, jo tajā jau nestāsta sarežģiītas domas. Tika nolemts, ka pietiek ar 130 vārdiem (balts, melns, sarkans, zils, debesis, mīlestība, dbesis, zeme, saule, labs, slikts...). Tā laika Pusvaditāju dzejnieks ražoja 150 dzejoļu četrrindes mnūtē, kad labākos publicēja anonōmā krājumā, tad kritiķi atzina, ka jaunais talants raksta moderno autoru Eliota un Kamingsa stilā.
Mūsdienās ir daudz mākslas ģenerēšanas programmu, piemēram, haiku rakstīšanai. Dzeja bija viens no pirmajiem datora mākslas uzdevumiem, jo tai nevajag lielu aparatūras resursu.
Šo un citus izcilus viedumus var atrast jau sen par klasiku kļuvušajā bestsellerā, patiesu jokainu zinātnes atgadījumu krājum? "Fiziķi joko", Izdevniecība Zinātne, Rīga 1968. Ierakstīts: 01.04.2003.
|